piektdiena, 2010. gada 26. februāris

`

Jo ātrāk eju, jo ātrāk domāju. Vai – jo ātrāk domāju, jo ātrāk eju. Skriet, skriet, skriet arvien ātrāk. Stop! Varbūt doma ir kaut kas trešais – kā dzirksteles, kas lec no naža trīšanas pret rotējošo akmens ripu. Varbūt! Doma, kā dzirkstele. Lai lec! Ka neielec tukšos salmos, tad nebūs ko kult. Lai nekuļ, būs mazāk stulbuma un dumjību! Esmu virzienā uz staciju. Jo tuvāk centram, jo vairāk cilvēku. Visus velk uz centru. Vienots mērķis. Neizturami! Centrtieces spēks. Fizika. Fizikai runāt pretim nevar. Tāpēc jāklusē. Ātrāk sasniegt centru, to uzlādēto punktu, kas atkal izgrūdīs perifērijā. Centrbēdzes spēks. Pašam nekas nav jādara. Fizika virza mani. Iesūc un izspļauj. Pulsācija. Dzīvība. Pulss. Ir. Nav. Atkal ir. Eju tālāk.
Eju pāri ielai, bet uzskrienu ielas vidū virsū kādam cilvēkam, kas neļauj man iet tālāk. Tur. Cieši tur. Turi, cieši turi! Turi tieši pa vidu! Ielas vidus. Zaļš, zaļš, zaļš, oranžs, oranžs, sarkans. Es netieku uz priekšu, bet mašīnas jau sāk braukt. Nobrauks. Atlaidies! Atlaid! Ļauj iet! Muļķības, neviens mani netur. Es jau sen esmu pārgājis ielu un jau esmu aiz viņējā stūra. Cits kvartāls. Tās atkal bija iedomas. Vēlme, lai pietur. Lai pieturos. Tik pieduros. Tik pieduries! Bet ielas slidenas it visur vienādi. Saspringtu. Būt gatavam kritienam! Ja saspringst, tad nekrīt. Neuztiecies! Neuzticies ne ielai, ne kājām. Tad uzticas. Nepaļaujies! Tad paļausies. Būs vieglāk iet, ja neuzticēsies. Neuzmetīs, neapmetīs. Esmu saspringts - kā sāls stabs no pasakas. Nevienu nejūtu. Eju, eju. Kaut kā eju. Eju garām desmitiem, simtiem, tūkstošiem. Bet nejūtu. Vismaz nenokritīšu...

+++

Piezvanīt. Nē, labāk nezvanīt. Bet varbūt būs vieglāk, ja piezvanīšu. Neizlēmība. Nē, tā nav neizlēmība. Nē, tā ir neizlēmība. Jau dubulta neizlēmība. Tūlīt būs kubā, un tad jau vairs neapstādināt. Aizies ģeometriskā progresijā bezgalībā. Piezvanu. Zvanu, zvanu. Neceļ. Ceļ! Ceļ, bet noliek. Zvanīt atkal? Bet ja atkal ceļ un noliek? Atkal neizlēmība. Neizlēmība nekam neder. Tāds nekam neder. Zvanu. Ceļ. Runā. Čau! Čau! Noliek. Atkal noliek. Spēle? Neizlēmība? Otrā galā arī neizlēmība? Neizlēmība zvana neizlēmībai? Absurds kaut kāds. Tas nekam neder un āmen!

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru