pirmdiena, 2010. gada 15. februāris

...

Epifānija

Es mēdzu piecelties un iet. Stundu, divas, trīs. No rīta līdz vēlai naktij. Es eju līdz nonāku līdz punktam, kad varu apstāties. Apstājos, kad atrasts punkts ģeometriskā koordinātu sistēmā, ko sauc par iekšējo pasauli. Kad atrasts punkts, no kura var turpināties kāda pašprogresējoša funkcija, kāda ģeometriska vai vismaz aritmētiska progresija. Es mēdzu piecelties un iet, kad grūti. Es mēdzu piecelties un iet uz punktu, ko sauc par sevi. Es mēdzu piecelties un iet pie sevis.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru