sestdiena, 2009. gada 28. novembris

Kino

Noskatījos triloģiju "Krustēvs":
- 1.daļa(1972) - kļūšana par personu, kas reprezentē varu, un no tā izrietošās sekas; M.Brando un A.Pačīno - lielski;
- 2.daļa(1974) - krustēva transcendēšanās un noslēgšanās sevī; bailes un vientulība;
- 3.daļa(1990) - vīrieša sastapšanās ar savām jūtām un domas par nāvi. Tiesa, 3.daļā jau filmas sākumā ir nojaušamas filmas beigas un dažu cilvēku nāve.
"Krustēva" triloģija ir kino kā māksla, kurai piemīt kaut kas tāds, ko mēdz raksturot ar "aizrautība", "aizgrāptība", "intosikācija"(Nīčes termins): pēc filmas noskatīšanās vēl ilgi domā par filmu un tās varoņiem, vēlies klausīties šīs filmas mūziku utt. Līdzīgs stāvoklis bija pēc "Graustu miljonāra" noskatīšanās.

Vēlējos uzzināt ko vairāk par Daianu Kītoni. Aktrise esot ne tik daudz slavena ar "Krustēva" lomām, cik ar mīlas stāstu ar Vidiju Alenu, bet Oskaru saņēmusi par 1978.gada filmu "Annie Hall"(režisors - Vudijs Alens). Nominēta vēl trīs reizes. Pēdējo reizi 2004.gadā.

Lūk, lai iepazīstu šo aktrisi, noskatījos, "Something's Gotta Give"(2003) - komēdija, kurā viņa kopā ar Džeku Nikolsonu izspēlē pusmūža cilvēku mīlas attiecības. Filma nepretendē uz dziļu cilvēka eksistenciālās situācijas analīzi - tā drīzāk ir divu izcilu aktieru rotaļa, kas sagādā baudu ik vienam tās vērotājam. Biju pārsteigts, ka Kītone šajā lomā izskatās daudz lieliskāka nekā Krustēvā. Nu, ja, šeit viņa ir 'komiskās aktrises' statusā - un viņa tiešām ir "smieklīga", kā saka Harijs Sanborns (Dž.Nikolsons).

Noskatījos arī "Devil wears Prada"(2006). Komēdija, kas lieliski atspoguļo būtiskus mūsdienu darba vides aspektus - jaunu cilvēku vēlmi atdoties darba devējam nākotnes karjeras vārdā. Lomās: Merila Strīpa, Anna Hateveja un Stenlijs Tuči. Dodiet vairāk šādas lomas Merilai Strīpai!

Sapriecājies par Strīpas un Tuči tandēmu, nolēmu noskatīties "Džūlija un Džūlija", taču neizturēju pirmās 20 minūtes. Iespējams, ka man bija tāds noskaņojums, ka nevēlējos skatīties kādu sadzīvisku komēdiju par ēdienu gatavošanu. Tāpēc izvēlējos ko citu...

Krievijas filma - "Cilvēks, kurš zināja visu"(Человек, который знал все, 2008). Stāsts par vīrieti, vēstures institūta darbinieku, kas pašnāvības mēģinājuma rezultātā iegūst paranormālas spējas iegūt atbildi uz jebkuru jautājumu. To izmanto mafija, specdienesti. Lai gan filma ir spraiga un interesanta, tomēr tās beigas šķiet nepārdomātas un līdz galam "nenoturētas".

Vēl nesen noskatījos Klita Īstvuda "Changeling"(2008) ar Andželinu Džoliju galvenajā lomā. Īstvuds prot filmas nostrādāt līdz pēdējai niansei, un tieši tas ir iemesls, kāpēc šī filma var garlaikot. "Pārāk tīra" un ar "morāli". Filma ir pārāk "noslēgta" tālākai interpretācijai. Šī ir filma, kas saka "Skaties, mācies un dzīvo labāk!". A.Džolija spēlē izcili.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru