piektdiena, 2009. gada 20. novembris

Kino

Noskatījos Shinya Tsukamoto "A snake of june"(2006) - melnbalta, vizualitātes fenomenu dekonstruējoša filma. Atgādināja Hanekes Hidden un Benny's video. Atkal atcero Lakānu - filmā skatiens tiek cieši sajūgts ar seksualitāti. Neparasts operatora darbs, kadrējumi. Filmu, kuru grūti aprakstīt ar vārdiem - nepakļaujas, bet ir vērts redzēt.

Bet Filipa Jankovska "Каменная башка"(2008) ar bokseri Valujevu un Oksanu Fanderu galvenajā lomā bija tāds diezgan pasekls mīlasstāts. Saistošākais - ko iesākt, ja tev visi apkārtējie saka, ka Kaķa ir Kaķa, bet tev pašam liekas, ka tā nav Kaķa.

Turpinu arī sekot Sofijai Marso, tāpēc "Ne te retourne pas"/"Neatskaties"(2009), cita starpā tur spēlē arī Monika Bellučī. Filma ir pārbaudījums skatītājam - jāmēģina izsekot galvenās varones identitātes pārvērtībām, un brīžiem pašam nonākt strupceļā, nesaprotot, vai tie ir specefekti, vai paša iztēle. Ja nebūtu Marso un Belluči, būtu jāsaka, ka Linčam šāda veida eksperimenti padodas daudz labāk.

Vēl paguvu noskatīties "À l'aventure"/"Intīmie piedzīvojumi"(2009), ko režisējis Jean-Claude Brisseau, tas pats, kas "Les anges exterminateurs"(2006). Abas šīs filmas Latvijas skatītājam jau būtu jāzina. Jaunākais ir stāsts par sievieti, kas iepazīstas ar hipnozi praktizējošu psihoanalītiķi, kas regulāri maina partneres. Vienu vakaru viņi nolemj veikt eksperimentu - ļauties hipnozei, lai iepazītu orgasma augstākās pakāpes. Dažādi viņiem tur iet, taču interesantākais šajā filmā, manuprāt, ir kas cits - stāsti par fiziku, ko piedāvā kāds izbijis fiziķis, kas strādā par taksistu- skatītājam būs laba iespēja uzzināt daudz interesantu faktu. Un ne tikai skatītājam. Arī galvenai varonei galu galā tas šķiet vissakarīgākais nodarbes veids -klausīties stāstos par fiziku. Tā teikt - ja jāizvēlas starp divām "neredzamām" pasaulēm - psihoanalīzi vai fiziku, izvēle tiek dota par labu fizikai.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru