otrdiena, 2009. gada 27. oktobris

Par "Paranormal activity"

Tiem, kas redzējuši The Pervert’s Guide to Cinema ar Žižeku, Exorcistu un Blēras raganas, šī filma drīzāk būs interesants pētījums par baiļu konstruēšanu no skatiena, skaņas un realitātes fenomeniem. Tieši skatiens, attēls, tēls, ir tie, no kuriem, manuprāt, šajā filmā dzimst dēmoni un bailes, jo tas, kas nepakļaujas skatienam, proti, neredzamais, tumsa, ir biedējošais, dēmoniskais, monstrozais. Skatienam ir jābūt klātesošam un vērojošam - dokumentālā kino efekts. Skatiens tiek sajūgts ar skaņu, ar balsi, kuru skatiens nespēj tvert (no kurienes tad īsti nāk balss?).
Ja ir kaut cik bijusi darīšana ar Lakānu (piemēram, noklausīts Freibergas lekciju kurss, tas pats Žižeks v.tml.), tad te, manuprāt, viņa skatiena izpratne tiek ekspluatēta pilnā sparā, lai ģenerētu "šausmas". Atslēgas vārdi filmā ir Mika teiktais Keitai: "Tu ne pie kā neesi vainīga". Vaina un skatiens - tas, ko tu redzi, un sajūta, ka tevi kāds vēro, sasaistās ar vainas apziņu un var kļūt nepanesami. No tā izeja ir vien Andalūzijas suņa stilā - skatiena sašķelšana, atšķelšana, kas gan ir tikai ilūzija, jo kamera filmē tik un tā.

Internetā raksta, ka "absolūti ģeniāla šausmene". Es tomēr esmu citās domās.

(Vērts pārdomāt nošķīrumu - šausmu/baiļu filma.)

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru