otrdiena, 2009. gada 8. septembris

Lars Von Trier's 'Antichrist' (treileris)

Antikrists

Savukārt iepriekšējā vakarā noskatījos Larsa fon Trīra pēdējo skandalozo veikumu - "Antikrists" (treileris). Stāsts sekojošs: vecāku dzimumakta laikā bērns (puika), to redzēdams un nobīdamies, izkrīt pa logu. Vēlāk izrādās, jo Māte viņam nepareizi uzvilkusi kājās zābakus (labās kājas zābas - kreisajā un kreisās - labajā, kā rezultātā viņš paklupis). Oidipāls pieteikums.

Tālāk - ko mātei iesākt ar savām bailām un zaudējuma sajūtām? Vīrs nolemj kļūt par viņas psihoterapeitu un palīdzēt viņai pārvarēt bailes. Notiek došanās uz pamestu māju dziļi mežā (pasaku mežs, kurā par kokiem pārvērtušās sievietes; mežs ir vienlaicīgi arī apziņas simbols), kur norisinās abu - vīra un sievas - psihodrāma, kas biedzas ar sievas uzbrukumu vīram un sievas noslepkavošanu, ko vēlāk veic vīrs. Pirms tam sieva ir paguvusi kastrēt gan vīru, gan sevi. Atkal Oidipāla tematika.

Simboliski parādās trīs ubagi - vārna, lapsa, stirna (var arī teikt - bērns, māte, tēvs). Paruna vēstī, ka vienam no ubagiem jāmirst. Filmas beigās izdzīvo tikai vīrs, taču atmostas noburtais mežs - tās ir daudzas sievietes, kas kāpj kalnā.

Filmas galveno "domu" tā arī neuzķēru - naturālistiskas miesiskas ainas mijās ar simboliskiem ceļojumiem apziņā, taču kas ar to bija gribēts pateikt? Cilvēka baiļu dialektika? Personības attīstības dialektika?

Ja runā par ceļojumiem apziņā, tad Linča "Inland empire" bija "ievelkošāka" un ar iekšpasaules labirintos esošajiem "pārsteigumiem" biedējošāka.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru