otrdiena, 2009. gada 15. septembris

Francis Fucuyama "The End of History?"

1989.gadā Frensis Fukujama publicē rakstu, kas atnes viņam pasaules atpazīstamību - "Vēstures gals". Rakstā Fukujama vēlas norādīt, ka debatēm par sociālpolitiskajiem un ekonomiskajiem procesiem, kas tiek apzīmēti kā fundamentāli procesi, piemēram, pārmaiņas PSRS, nākot pie varas Gorbačovam, Augstā kara beigas, trūkst plašākas konceptuālas sakārtas (framework), lai nošķirtu būtisko no nebūtiskā.

Fukujama apgalvo, ka gadsimts, kas aizsākās ar pilnīgu pašpārliecinātību Rietumu liberālās ekonomikas triumfā, atgriežas pie tā, ar ko tas sākās: nevis pie ideoloģiju gala vai kapitālisma un sociālisma konverģences, bet pie ekonomiskā un politiskā liberālisma nekaunīgas uzvaras.

"Rietumu jeb Rietumu idejas triumfs galvenokārt ir acīmredzami dzīvotspējīgu sistemātisku alternatīvu Rietumu liberālismam pilnīgs izsīkums,"(p.3) uzskata Fukujama, norādot, ka tas ved pie vēstures gala, t.i., "ideoloģiju evolūciju noslēguma punkta un Rietumu liberālās demokrātijas universalizācijas kā pēdējās cilvēku pārvaldes formas. Tas nenozīmē, ka vairs nebūs notikumu, ar kuriem aizpildīt Foreign Affairs lapas par ikgadējiem starptautisko attiecību pārskatiem, jo liberālisma uzvara ir notikusi, pirmkārt, ideju sfērā jeb apziņā, taču vēl nav noslēgusies reālajā jeb materiālajā pasaulē. "(p.4.). Augstāk minēto Fukujama pauž raksta ievaddaļā.

Fukujama norāda, ka vēstures gala nojēgums nav viņa ieviests. Vislabāk tas pazīstams, pateicoties Kārlim Marksam, taču svarīgi ņemt vērā, ka Marks šo ideju aizgūst no Hēgeļa.

Tālāk Fukujama iztirzā izmaiņu sabiedrībā teorētiskos apsvērumus, balstoties uz Hēgeļa izpratni par sociālajā pārmaiņām kā apziņas dialektiku, ko Fukujama stingri nošķir no Marksa un marksistu ieviestās Hēgeļa interpretācijas. Kā autoritatīvu Hēgeļa interpetātāju Fukujama min Aleksandru Koževu. "Hēgelis bija pirmais filosofs, kas runāja moderno sociālo zinātņu valodā, ar to saprotot, ka atsevišķais cilvēks viņam bija konkrēto vēsturisko un sociālo apstākļu produkts, nevis, kā to uzskatīja agrīnie dabisko tiesību teorētiķi, vairāk vai mazāk fiksētu "dabisko" atribūtu kolekcija"(p.4).

Fukujama atsaucas uz Koževa interpretāciju par Hēgeli - Hēgelis jau 1806.gadā uzskatījis, ka vēsture tuvojas beigām. Hēgelis saskatīja, ka Napoleonam, sakaujot Prūsijas monarhiju, uzvaru svin Fraņču revolūcijas ideāli, un tuvojošās nenovēršamā valsts universalizācija, inkorporējot brīvības un vienlīdzības ideālus.

Lai saprastu, kā Hēgelis sapratis vēstures galu, Fukujama iztirzā Hēgeļa ideālisma nozīmi. "Hēgelim visu cilvēku uzvedība materiālajā pasaulē, līdz ar to - visa cilvēku vēsture, ir balstīta iepriekš esošā apziņas stāvoklī. [..] Apziņa cēlonis nevis sekas, un var attīstīties neatkarīgi no materiālās pasaules; līdz ar to pašreizējo notikumu jucekļa zemteksts ir ideoloģiju vēsture. [..] Marks pilnībā apvērsa reālā un ideālā attiecības, pazeminot pilnībā visu apziņas svēru - reliģiju, mākslu un ideālo - zem svarīgākās "virsbūves", ko pilnībā noteica materiālās ražošanas veids."(p.6.)

Fukujama uzskata, ka liberālismam nav pietiekami spēcīgu oponentu. Fašisms un komunisms sabruka un sabrūk, savukārt pietiekami stipri oponenti nav arī nacionālisms un fundamentālisms. Visas cilvēka dzīves pretrunas var tikt atrisinātās liberālisma ietvaros, kas izplatās pa visu pasauli.

Vēstures gals daļēji ietekmēs arī starptautiskās attiecības. Pastāv konflikta iespēja starp valstīm, kuras vēl dzīvo vēsturē, un valstīm, kas jau dzīvo vēstures beigu periodā. Ideoloģiju gals iet kopā ar vispārēju mārketizāciju "Common Marketization", kas iespiežas arī starptautiskajās attiecībās.

Vēstures gals Fukujamas izpratnē nozīmē ideoloģiju galu - de-ideoloģizētu pasauli, kurā valda tikai viena ideoloģija - liberālisms, taču šāda vienvaldība, Fukujumasprāt, paredz virkni skumju seku.

Raksta noslēgumā Fukujama pauž uzskatu, ka vēstures gals būs ļoti bēdīgs laiks. Tajā nebūs vieta ne abstraktiem mērķiem, ne ideoloģiskām cīņām, ne mākslai, ne filosofijai. Taču iespējams, ka pēc vēstures gala reiz vēsture sāksies no jauna.

Citēts pēc: Fukuyama, Francis (1989). "The End of History?" The National Interest 16, 3-18.

Fukujamas teksts pieejams šeit: http://www.wesjones.com/eoh.htm

Fukujamas teksts krievu valodā Вопросы философии, 1990.-No.3 - http://alt-future.narod.ru/Future/fuku1.htm

P.S. Lekciju kursā "Vēstures filosofija" šo rakstu aplūkojām, iztirzājot spekulatīvo vēstures filosofiju, kas ir viena no pieejām vēstures notikumu saprašanā.

Spekulatīvā vēstures filosofija fokusējas vēstures uz nozīmēm, lieliem paterniem, virzieniem. Šāds vēstures filosofs uzdod 3 jautājumus: Kas bija vēstures paterns? Kāds ir vēstures mehānisms? Kāds iemesls vai pamatojums var tikt atrasts procesiem, kuri ietver konkrēto paternu vai mehānismu? Autori: Vico, Hegel, Marx, Herder, Spengler, Toynbee, Niebuhr….

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru