ceturtdiena, 2009. gada 20. augusts

Liekā nauda

Šajā dienās, apmeklējot Swedbanku, uzmanību piesaistīja reklāmas buklets par iespēju pensionāriem laimēt "lieku" naudu. Buklets ir veidots divās valodās - latviešu un krievu. Kā reklāmas sejas/vēstījuma sniedzēji ir izvēlēti divi pazīstami aktieri "gados" - Gunārs Placēns latviešu versijā un Jakovs Rafalsons - krievu valodas versijā.

Galvenās pārdomas mani piesaistīja tieši vārda "lieks" lietojums attiecībā uz naudu. Bukleta virsraksts ir sekojošs - "Es neatteiktos laimēt lieku latiņu. Un jūs?"

Ko nozīmē "lieks"? Vai nauda var būt lieka?

Par ko mēs ikdienā sakām "lieks"? Kā funkcionē šis apzīmētājs? "Lieki ārā metami krāmi", "lieki piebilst pašsaprotamo", "liekēdis". "Lieks" ir kaut kas tāds, kas ir traucējošs un no kā ir jāatbrīvojas. Vārda salikuma "lieks latiņš" rada nevajadzīgas negatīvas, vismaz no bankas biznesa viedokļa raugoties, konotācijas, ka nauda, kuru laimēsiet, ir lieka un jums nebūs noderīga. Banka taču vēlas, lai viņu klienti būtu izglītoti un prastu apieties ar naudu!


Reklāmas krievu valodas variantā reklāmas seja ir aktieris Jakovs Rafalsons. Lielisks aktieris, taču "vidējais Latvijas pensionārs" viņu atpazīst, nevis kā lielisku aktieri, bet gan kā seriālu tēlu - viltnieku Vadimu no seriāliem "Neprāta cena" un "Uguns grēks". Vai cilvēka uztvere ir tik gudra, ka nošķirs bukleta attēla redzamo Jakovu no Vadima? Man varētu iebilst, ka minētie seriāli ir latviešu valodā, taču reklāmas teksts - krievu, tātad "vidējais Latvijas krievu pensionārs" Jakovu neasociē vis ar Vadimu, bet ar kaut ko citu. Ar ko?

Tas tā... liekas pārdomas :)

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru