pirmdiena, 2009. gada 15. jūnijs

Vīslers no "Citu dzīves" klausās "Sonate vom guten Menschen"

Viens no pavērsiena punktiem filmā - vajātājs kļūst atkarīgs no vajājamā. Un tas notiek caur nāves pieredzi un mākslu kā mūziku. Nāve parādās kā ziņa par kārtējo totalitāro un panoptikumu režīmu neizturējušā pašnāvību, savukārt mūzika, šķiet, pauž kādu patiesības pieredzi, kas, reiz izgaismojusies, fundamentāli ieaužas pasaules skatījumā un kļūst neizdzēšama no atmiņas un turpmākās apziņas dzīves.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru