trešdiena, 2009. gada 10. jūnijs

Ķīlis, VVF un 100 grami kultūras


Vakar raidījums "100g Kultūras" bija veltīts Jesejas Berlina 100 gadu svinībām Rīgā. Uz jautājumu, ar ko Berlins ir nozīmīgs latviešiem, Vaira Vīķe-Freiberga, cita starpā šo svinību goda patronese, atbildēja, ka svarīgas ir Berlina atziņas par brīvību un aicinājums pievērsties filosofijai, jo arī "mūsu senči tādi ir bijuši". Vai baltu ciltīm, kas, iespējams, līdzinājās tām pigmeju un aborigēnu primitīvās kultūras ciltīm, kuras šodien redzam Discovery un National Geographic kanālos, tad tas ir tālu no filosofijas! Radās iespaids, ka, būdama patronese, tomēr viņa maz ir dzirdējusi par J.Berlinu un filosfiju.

Savukārt Roberts Ķīlis, cita starpā Filosofijas nodaļas beidzējs, asi kritizēja filosofijas "fakultāti" un "institūtu" par to, ka Berlina 100.gadadiena esot bijusi "totāla to izgāšanās". Jo no filosofu puses šī gada diena esot pilnīgi ignorēta, un tai nekas neesot ticis veltīts. "Filosofiem esot jābeidz ķimerēties!" Šo gadadienu esot rīkojusi psiholoģe (V.Vīķe-Freiberga), ārsts (V.Zatlers), žurnālists (Roberts Kotrels, Robert's Books veikala īpašnieks) un politologs (G.Grūbe), bet ne filosofi. Tā esot kārtējā garām palaistā iespēja, kā valstij sevi parādīt starptautiski, turklāt Oksfordas universitāte būtu gatava sadarboties institūtu dibināšanā un fondu finansējumu piešķiršanā, taču iniciatīvai esot jānāk no Latvijas pārstāvju puses. Kāds R.Ķīlim esot kautrīgi jautājis - "Vai tad jums te Latvijā vispār ir filosofijas fakultāte?". Uz jautājumu, vai cilvēkiem ir jādomā pozitīvi, R.Ķīlis norādīja, ka katra domāšana, kas vedina uz lēmumu pieņemšanu un darbību, ir pozitīva.

Jāatzīst, ka pārsteidza R.Ķīļa argumentācijas stratēģija. Neapstrīdot J.Berlina filosofisko mantojumu, daži iebildumi vai aicinājums būt precīzākam. Sākšu apgrieztā secībā.

1) Domāšana kā lēmumu pieņemšana, kurai seko rīcība, ir tikai viena nozīme, kā saprot, kas ir domāšana. Turklāt šī izpratne sevī ietver rīcību kā kaut ko pozitīvu - rīcība ir vērtība. Tas izklausās tuvu izteikumam: "Kas nestrādā, tam nebūs ēst!". Vai to bija domājis R.Ķīlis? Viņš noteikti man iebilstu, ka mani iebildumi ir spilgti filosofu spriedelēšanas piemēri. Taču ar to viņš neatbildētu uz jautājumu par to, kas ir domāšana un vai tā vienēr ir saistīta ar rīcību, bet tikai vēlreiz atkārtotu domāšanas izpratnes nozīmi;

2) zklausās, ka R.Ķīli vairāk satraucās, nevis, ka Latvijas filosofu "ģilde", kā to mēdz saukt, ir ignorējusi Berlinu, bet par garām palaistām finansu iespējām un filosofu nedomāšanu "valstiski". Tātad runa ir par notikuma politizēšanu un "naudu";

3) Ja reiz viņš sevi ir norobežojis no filosofiem, saukdams sevi par antropologu, tad, kāpēc viņu tik ļoti satrauc - ignorēja vai neignorēja/ piedalījās filosofi vai nepiedalījās? Šķiet, Ķīlis ir pārliecināts, ka ir kādi filosofu "obligātie pienākumi". Tādu nav! Taču kāds man varētu iebilst, ka sadarbības izmantošana ļautu gan parādīt, cik ir profesionāli un ar ko nodarbojas filosofiju Latvijā (iepazīstināt ar sevi), gan pavērtu iespējas jaunajiem pētniekiem piedalīties pieredzes apmaiņas programmās. Un šim iebildumam būtu grūti iebilst;

4) Ja mums jālepojas ar J.Berlinu tāpēc, ka J.Berlins ar Rīgu ir saistīts tik, cik viņš šeit ir dzimis, tad tas ir slikts arguments. Iztēlosimies - es esmu dzimis Rīgas Dzemdību namā, taču visu mūžu dzīvoju Brīvības ielā pie Matīsa trigus, vēlāk - citur. Vai tāpēc RDzN darbiniekiem būtu jālepojas un jāsaka, ka esmu viņu iemītnieks? Protams, nē! Tas būtu kļūdaini! Taču uz šo manu domas eksperimentu varētu iebilst ar sekojošu kontrapiemēru - labāk izvēlēties lepoties ar cilvēkiem, kas šeit ir dzimuši, nevis tikai izdevuši grāmatas, kā tas ir ar I.Kantu. Latvijas filosofi mēdz uzsvērt, ka "Tīrās prāta kritikas" pirmais izdevums ir izdots Rīgā. Protams, ir labi, ja var lepoties gan ar vienu, gan ar otru, ja vien šī lepošanās kaut ko skaidro par mūsu mūsu kultūru un mūsu saistību ar kādu vispārēju cilvēcības ideju.

5) Varētu arī jautāt - vai jebkas, kas saistās ar filosofiju, vienmēr ir jārīko filosofiem? Vai tad, ja to dara citi, nav tas, uz ko tieši mudina Ķīlis, sakot, lai cilvēki pašorganizējas? Ja to dara citi, tas ir tikai apsveicami! Filosofija taču nav tikai "filosofu lieta"!

6) Un noslēdzot - R.Ķīlis demonstrēja to argumentēšanas manieri, kāda J.Berlinam noteikti nebūtu pieņemama.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru