svētdiena, 2009. gada 21. jūnijs

Došana un Rainis


Rainis esot teicis - "Gūt var ņemot, gūt var dodot. Dodot gūtais - neatņemams."

Taču, vai viņš zināja, ka katrs/-a, kas kādam/-ai cenšas kaut ko ļoti iedot, tā arī kaut ko ļoti viņam/-ai atņem? Piemēram, atņemt brīvību domāt pašam, izvēlēties pašam... Šāda, savā ziņā ierobežojoša sistēma ir ģimene, kurā dominē Māte kā simbols, - tā vismaz uzskata psihoterapeits Viesturs Rudzītis. Tēvs kā simbols esot tas, kas šo Mātes drošību saskalda, rada apstākļus, kas prasa eksistēt nedrošībā. Tas ir iespējams, ja vien Tēvs nav Dēls. Runa ir par lomām, par simboliskām darbībām. Taču, ko darīt ar Tēva nogalināšanu? Dēls nogalina Tēvu, lai pats ieņemtu Tēva lomu. Ja nav Tēva, kuru nogalināt, tad Dēls par Tēvu nevar piedzimt. Kā šī simboliskā sakārta turpina funkcionēt? Tēvs ir jāmeklē simboliskajā kārtībā, piemēram, ejot dienēt armijā. Ar bioloģisko tēvu vai māti tad tur vairs maz sakara. Sīkāk skat. šeit.

Bet paša Raiņa rakstīto var lasīt šeit.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru