trešdiena, 2009. gada 24. jūnijs

Atsvešinātā statistika jeb Kāpēc mirt Jāņos?














Latvijā rit Jāņi. Visi priecājas. Latvijas Radio ziņās reportieris dzīvespriecīgi vēstī par diviem jauniešiem, kas, lecot uz galvas nezināmā peldvietā, guvuši smagas traumas - lauzti kakla skriemeļi. Sekas - paralīze. Kāds mediķis pamācoši brīdina klausītājus, ka jaunieši esot pieļāvuši veco kļūdu – lekuši nezināmā peldvietā. Savukārt ugunsdzēsēju pārstāve kā anekdoti stāsta par kārtējo nodegušo pirtiņu... u.t.t., u.tjpr. Apkārt kā eiforiskā karuselī griežas cipari un stāsti par kaut kādiem, nezin kur mītošajiem cilvēkiem, kas mirst, lauž kaulus, sadeg, piedzeras, nositas... jo ir taču Jāņi - visnoturīgākie no latviešu arhaiskajiem svētkiem – gaismas un tumsas/ dzīvības un nāves/ azpiņas un neapziņas/ prāta un neprāta svētki. Bināro opozīciju radikālākā satuvināšanās un atgrūšanās.

Atsvešināti un tāli statistikas dati un skaitļi. Telpa, kas ļautu man sajust līdzcilvēku ciešanas, ir ierauta paātrinātā augstas frekfences turbulencē, kurā ar augstu intensitāti birstošie skaitļi par cilvēku nāvēm un ciešanām, ir izdzēsušas ceļu vienam pie otra. Kopējā pasaule ir izplatusies līdz neaptveramai bezgalībai – aukstai un pelēkai kā pamestiem fabriku rajona betona karkasiem. Kopīgā dzīves telpa ir iekļuvusi paātrinājumā, kas izdzēš pēdējās realitātes tuksnesī atstātās pēdas vienam uz otru. Svešais, modā "Ne-ar-mani-notiekošais", spoguļojas vien kāda sevī ierāvušās maskā.

Skaitļi, ietērpjot pašu realitāti savās eiforiskajās globālajās visuma skavās, iespējams, izrādās vairs vienīgie solidaritātes nesēji, kuros iekļaujoties cilvēks vēl var rast kādu jēgu vai tās simulāciju. Tāpēc Nāve, kas iekļaujas Nāves Statistikā, ir vienīgais veids, kā piedalīties. Piedalīties Jāņos "pa īstam". Jo statistika, kurā mēs visi mītam, ir vienīgais, kas mūs vēl vieno...

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru